ValstsPirmkods

Nosaukums un definīcija

Latviski koncepcija ir Valsts kā kods, angliski Country as Code. Vārds „valsts” aptver gan „country”, gan „state”; angliskais zīmols paliek „Country”, bet definīcija precīzi saka, ka kods apraksta valsts pārvaldes mehānismu, nevis sabiedrību. Koncepcijas nosaukumu nesaīsina: saīsinājums VPK attiecas uz projektu Valsts PirmKods, kurā koncepciju īsteno, un VPK ID — uz valsts institūcijas identifikatoru.

Problēmas formulējums

Valsts darbības loģika ir izkaisīta normatīvajos aktos, informācijas sistēmās un amatpersonu praksē, tāpēc tā ir grūti pārraugāma un pārvaldāma.

1. Neredzamā loģika. Normatīvie akti, iekšējie noteikumi, sistēmas un prakse kopumā nosaka, kā valsts darbojas.
2. Mērķi, iestādes un finanses. Grūti pārskatāms, kura iestāde un kura funkcija nodrošina konkrētu NAP mērķi, ar kādu finansējumu un vai mērķis tiek sasniegts.
3. Funkcijas dublēšanās. Tā kā procesi ir ievīti katras iestādes sistēmās un praksē, funkcijas pārnešana vai iestāžu apvienošana nozīmē visu būvēt no jauna.
4. Informācijas reģistri. Dažādi valsts saraksti atšķirīgi atbild uz jautājumu, kuras iestādes pastāv.
5. MI problēmu pastiprina. Ja noteikumi ir tikai prozā, katrs MI aģents tos interpretē nedaudz citādi, un nekonsekvence pieaug, nevis samazinās.

Mērķis

Efektīvāka nozīmē, ka valsts sasniedz to, ko nolēmusi: politika sasniedz tos, kam tā domāta, rada paredzēto rezultātu un tiek labota, ja nerada. Lietderība (zemākas izmaksas un īsāks laiks) ir sekas, nevis galvenais mērķis.

Drošāka nozīmē četras lietas:

• cilvēkiem: tiesības ir aizsargātas, lēmumus var izskaidrot un apstrīdēt, kļūdas neatkārtojas tūkstošos gadījumos;
• izmaiņām: grozījumus pārbauda pirms pieņemšanas, ievieš pakāpeniski un var atsaukt;
• MI izmantošanai: aģenti darbojas tikai noteiktu pilnvaru robežās, katra darbība tiek reģistrēta, cilvēka virsvadība saglabājas, kur to prasa likums un ES MI akts;
• sistēmai: to var aizsargāt pret kiberuzbrukumiem, un tā turpina darboties, ja kāda daļa atteic.

Valsts kļūst MI darbināma (AI-operable), nevis MI vadīta: cilvēki nosaka, ko sistēma dara, bet programmatūra un MI aģenti efektīvi izpilda, kā tas tiek darīts.

Pamatprincipi

Valsts ir viena liela organizācija, un „kā kods” nozīmē ne tikai noteikumu definēšanu, bet visas darbojošās sistēmas aprakstīšanu, izpildi un novērošanu.

1. Valsts ir sistēma un organizācija. Tā saņem iesniegumus, datus un maksājumus, piemēro noteikumus, izpilda procesus, uztur reģistrus un rada lēmumus un pakalpojumus. Tās vienības, struktūra, funkcijas un atbildība ir aprakstāmas vienā modelī.
2. Kods nozīmē izpildvidi, ne tikai noteikumus. Starptautiskā Rules as Code pieeja beidzas pie noteikumu kopas. Valsts kā kods apraksta vēlamo stāvokli, izpildvidi, kas to īsteno, nepārtrauktu novērošanu un kontrolētas izmaiņas. Galvenā jaunā ideja ir novirze: atšķirība starp to, ko nosaka likums, un to, kas notiek, kļūst izmērāma.
3. Likums paliek noteicošais. Pieņemtajam tekstam saglabājas juridisks spēks; kods ir tā pārbaudīts izpildījums. Vērtības, prioritātes un politiskās izvēles paliek cilvēku ziņā.
4. Izpildāms, kur iespējams; cilvēks, kur nepieciešams. Aprēķināmi noteikumi tiek kodēti; „saprātīgs”, „sabiedrības interesēs” un „iestāde izvērtē” paliek atbildīgu cilvēku ziņā.
5. Satversme ir saknes noteikumu kopa. Tā nosaka invariantus (demokrātija, pamattiesības, vienādība likuma priekšā, varas dalīšana) un saknes pilnvaras. Katrai pilnvarai, arī MI aģenta, jāvar parādīt deleģēšanas ķēde līdz konstitucionālai varai.
6. Viss izsekojams līdz tiesību normai. Katra funkcija, pilnvara un lēmums ir sasaistīts ar konkrētu normu un tās redakciju.
7. Viens īpašnieks katram elementam. Katrai funkcijai, procesam un reģistram ir tieši viena atbildīgā iestāde, tāpēc dublēšanās un robi ir redzami uzreiz.
8. Versijas un spēkā esamības laiks. Katram elementam ir spēkā esamības periods, tāpēc var redzēt valsti, kāda tā bija, kāda tā ir un kāda tā būtu pēc piedāvātas reorganizācijas.
9. Cilvēki un MI aģenti abi ir izpildītāji. Abiem tā pati lomu un pilnvaru struktūra, tāpēc aģenti ir kontrolējami.
10. Atvērts pēc noklusējuma un uz esošiem standartiem. Noteikumi, kods un izmaiņu vēsture ir publiski lasāmi; būvbloki izmanto ES un starptautiskos standartus, nevis izgudro jaunus.

Metamodelis piecās jautājumos

Katrai vienībai ir uzdevumi, katrs uzdevums izriet no likuma, katrs tiek izpildīts procesā, un katrs process izmanto datus un resursus. Tas pats modelis der jebkurai organizācijai („Organizācija kā kods”); Valsts kā kods to attiecina uz visām publiskām organizācijām un saista tās vienā sistēmā.

Kāpēc „kā kods” ir labāk

Viens noteikums, viena nozīme: piemērots vienādi visiem, katru reizi, un to var pierādīt. Lietderība izriet no tā.

Vispārīgie argumenti jebkuram „kā kods”

Tie paši iemesli, kāpēc IT nozarē uzvarēja Infrastructure as Code, attiecas uz valsti. „Kā kods” pārvērš nerakstītas, trauslas zināšanas skaidrā, pārbaudāmā, versiju kontrolē uzturētā un izpildāmā loģikā.

• Skaidrs: tas, kas bija dokumentos, paradumos un cilvēku galvās, ir pierakstīts precīzi.
• Viennozīmīgs: kodam ir viena nozīme, prozu var lasīt dažādi.
• Atkārtojams: tie paši ievaddati dod to pašu rezultātu visur un vienmēr.
• Versijēts: katra izmaiņa ir reģistrēta: kas, ko, kad un kāpēc.
• Pārskatāms un testējams: izmaiņas pārbauda pirms tās stājas spēkā.
• Atsaucams: kļūdainu izmaiņu var atcelt.
• Atkārtoti izmantojams: uzrakstīts vienreiz, izmantots daudzkārt.
• Automatizējams: to var droši izpildīt programmatūra un MI aģenti.
• Novērojams un auditējams: redzams, kas notiek, un katru rezultātu var izsekot līdz noteikuma versijai.
• Caurskatāms, mērogojams un aizsargājams: ikviens var izlasīt, kā tas darbojas; izaugsmei nav vajadzīga proporcionāla piepūle; skaidru loģiku var aizsargāt.

Komponenti un slāņi

Valsts kā kods sastāv no deviņiem slāņiem; katrs atbild uz vienu jautājumu par valsti un izmanto esošus standartus. Arhitektūra ir mugurkauls: process piesaistās funkcijai, funkcija iestādei, dokuments un līgums procesam, nauda un mērķis funkcijai.

Organizācija kastē. Tā kā atbalsta funkcijas (personāls, finanses, iepirkumi, lietvedība, IT) ir līdzīgas visās iestādēs, tās var aprakstīt kā standarta būvblokus ar gataviem procesiem, lomām, dokumentiem un rādītājiem. Katra iestāde pievieno tikai savas pamatfunkcijas. Uzņēmumam to pašu pieeju jau izmēģina Company-in-the-Box ietvars (Neksus AI).

Loģika: kā slāņi saistās

Visi slāņi satiekas pie funkcijas: tiesību pamats to nosaka, iestāde to veic, process to īsteno un rada dokumentus, budžeta programma to finansē, un funkcija dod ieguldījumu mērķī, ko mēra rādītājs. Katra pilnvara un katrs tiesību pamats beigās izriet no Satversmes.

Katra saite VZB (PPPA Valsts Zināšanu Bāzē) glabājas ar izcelsmi un statusu. Tas ļauj MI aģentam balstīties tikai uz to, ko var pierādīt, un godīgi pateikt, ja kaut kas nav zināms.

VDZP un izpildvide

Slāņi apraksta, kas valsts ir un ko tā vēlas; VDZP (PPPA Valsts datu un zināšanu platforma) tos glabā sasaistītus, un izpildvide tos darbina un mainās.

VDZP (PPPA Valsts datu un zināšanu platforma) sastāv no divām daļām. VDE (PPPA Valsts Datu Ezerkrātuve) ir vienota platforma valsts datu glabāšanai, sasaistīšanai un analīzei: Bronze slānis glabā avotus, kā saņemti, ar datu līgumu pārbaudēm; Silver slānis glabā kanonisko valsts modeli (iestāde ar VPK ID, akts, punkts, mērķis, uzdevums, pasākums, rādītājs, funkcija, izdevumi); Gold slānis glabā atbildes vadībai. VZB (PPPA Valsts Zināšanu Bāze) glabā saites starp datu kopām ar izcelsmi un statusu un atradumus, un caur MCP tā ir pieejama MI aģentiem. Dati paliek valsts kontrolētā infrastruktūrā un ir pieejami caur API un MCP jebkuram klientam: tīmekļa lapām, paneļiem un MI aģentiem. Demonstrācija: lakehouse.pppa.lv.

Valsts OS (Country OS) ir tas, uz kura valsts kā kods darbojas: kopīgs kodols, ko izmanto visas iestādes, nevis katra būvē savu.

Vadības cikls. Valsts kā kods ir vairāk nekā glabātuve, jo izpildvidē nepārtraukti darbojas cilpa pār saviem slāņiem:

1. Novērot: rādītājus pret mērķiem, izdevumus pret plānu, procesu ilgumu.
2. Analizēt: kur ir robi, kāpēc un kas tos rada.
3. Piedāvāt: politikas variantus ar ietekmi uz likumiem, iestādēm, budžetu un procesiem.
4. Simulēt: pārbaudīt variantus modelī pirms pieņemšanas.
5. Izlēmt: cilvēki, proti, ministrijas, Ministru kabinets un Saeima.
6. Ierakstīt: pieņemto stratēģiju un izmaiņas ieraksta attiecīgajos slāņos.
7. Izpildīt un mērīt: procesi darbojas, un cilpa sākas no jauna.

Stratēģijas veidošana pati ir process, ko nosaka Attīstības plānošanas sistēmas likums, tāpēc to var aprakstīt kā Process-as-Code paketi. Tā iekšienē darbojas MI valsts stratēģijas aģents:

Kādas problēmas tas risina

Jau no publiskiem datiem vienā modelī redzams, kur valsts ķēde no mērķa līdz naudai pārtrūkst. Skaitļi nāk no Valsts PirmKoda demonstrācijas VDZP (lakehouse.pppa.lv): Valsts kases budžeta izpilde 2024–2026, UR publisko iestāžu saraksts, Valsts kancelejas organizāciju reģistrs (VPK ID), valdības deklarācija un rīcības plāns, 11 kultūras nozares nolikumi no likumi.lv, NAP2027, CSP un KISC mērķarhitektūra. Detalizēti dati aptver kultūras nozari, tāpēc skaitļi par nolikumiem un arhitektūru attiecas uz to.

Bez šiem tiešajiem atradumiem pieeja risina arī plašākas problēmas:

• reorganizācija kļūst iespējama: ja procesi ir kods, funkciju var pārnest vai apvienot kā īpašnieka un konfigurācijas maiņu, nevis būvēt visu no jauna;
• proaktīva valsts: ja tiesības uz atbalstu ir izpildāmas un sasaistītas ar reģistriem, valsts var piešķirt pakalpojumu pati, bez iesnieguma;
• drošas izmaiņas: grozījumu sekas var redzēt pirms pieņemšanas;
• kontrolēts MI: aģenti izmanto valsts pašas loģiku, nevis paši interpretē prozu.

Saikne ar „Automatizēta valsts pārvalde” un esošajiem darbiem

Valsts kā kods ir koncepcija un modelis; PPPA „Automatizēta valsts pārvalde” ir tā ieviešanas ceļš. Abiem dokumentiem jālieto vienas un tās pašas slāņu nosaukumi.

Ko koncepcija papildina. „Automatizēta valsts pārvalde” saka, ka MI konsultēs valdību, bet ne, uz kā pamata. Valsts kā kods dod šo pamatu: organizācijas, tiesību, mērķu un naudas modeli ar zināmu izcelsmi. Tas arī parāda, ka 01. un 02. slānis ir priekšnosacījums 05. slānim.

Ko koncepcija pārņem. Sabiedrības puse (iedzīvotāji, uzņēmumi un to aģenti) un mandāts (galvenais MI vadītājs Valsts kancelejā, vienots procesu, datu un aģentu standarts).

Citi saistītie darbi: KISC kultūras un valodu tehnoloģiju jomas mērķarhitektūra kā kods (YAML reģistri ar MCP serveri), VARAM horizontālo jomu arhitektūras, Valsts kancelejas organizāciju reģistrs ar VPK ID, PPPA MI stratēģiju ģenerators, Valsts PirmKoda datu kopas ProcessGit organizācijā Valsts-Pirmkods.

Ieviešana

Modeļa īpašnieks varētu būt Valsts kanceleja: tā jau atbild par attīstības plānošanu, valsts pārvaldes attīstības politiku un prioritāšu uzraudzību, bet tās nolikumā nav nekā par datiem, IKT, MI vai mašīnlasāmu formu.

Esošās Valsts kancelejas funkcijas, uz kurām balstās koncepcija

Citāti no MK noteikumiem Nr. 358 „Valsts kancelejas nolikums”:

Punkts 5.2. ļauj pieprasīt informāciju tikai no fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām, tāpēc tas nav pamats datu saņemšanai no valsts iestādēm VDZP.

Piedāvātās jaunās funkcijas

1. Valsts organizācijas modelis un VDZP: uztur valsts institūciju reģistru ar VPK ID un vienotu mašīnlasāmu valsts pārvaldes modeli (iestādes, funkcijas, tiesību pamats, mērķi, budžeta programmas, informācijas sistēmas) un saišu reģistru ar izcelsmi; nosaka datu līgumus tiem, kas modeli papildina.
2. Attīstības plānošana kā kods: nosaka, ka plānošanas dokumentu mērķi, rādītāji un uzdevumi tiek izstrādāti mašīnlasāmā formā: rādītājam datu avots un datu līgums, uzdevumam atbildīgā iestāde un budžeta programmas kods.
3. Valsts funkciju klasifikators: uztur vienotu klasifikatoru, kas sasaista nolikumu punktus, budžeta funkcionālās klasifikācijas kodus un jomu arhitektūras funkcijas.
4. Nolikumu standarts un veidne: izstrādā tipveida iestādes nolikuma struktūru un mašīnlasāmu formātu, saskaņojot ar Tieslietu ministriju izpildāmu noteikumu standartus.
5. Reorganizācijas scenāriju analīze: sagatavo iestāžu sistēmas pilnveides scenārijus (funkciju pārnešana, apvienošana, koplietošanas pakalpojumi), balstoties uz VDZP datiem.
6. MI pārvaldība valsts pārvaldē: koordinē vienotus procesu, datu un MI aģentu standartus, uztur valsts pārvaldē izmantoto MI sistēmu pārskatu, atskaitās Ministru prezidentam.
7. Prioritāšu uzraudzība no datiem: valdības prioritāšu un attīstības mērķu izpildi uzrauga no VDZP datiem, nevis no atskaitēm.

Lomu sadalījums

Valsts kanceleja nosaka kopīgo modeli, standartus un prioritātes un pārbauda, vai pārējie to papildina un ievēro; platformas darbina citi.

Metode

Koncepcija ir pieeja jau esošai valstij, nevis jaunas valsts būvei: vispirms padarīt redzamu, tad pārkārtot.

1. Aprakstīt: kodēt, kā iestādes darbojas šodien.
2. Atklāt: parādīt dublēšanos, robus un neefektīvās daļas ar datiem.
3. Pārprojektēt: izvēlēties, kuras funkcijas apvienot, pārnest, centralizēt vai likvidēt; mērķa modeli var veidot no uzdevumiem, nevis no vēsturiskās struktūras.
4. Pārnest: pārcelt kodētos procesus jaunajiem īpašniekiem pakāpeniski, ar pārbaudēm un atsaukšanas iespēju.
5. Novērot: pārliecināties, ka jaunā struktūra darbojas labāk.

Jaunajām funkcijām 1.–5. un 7. pietiek ar grozījumiem MK noteikumos Nr. 358. Funkcijai 6. un pienākumam citām iestādēm sniegt datus līgumā noteiktajā formā, visticamāk, vajadzīgs Ministru kabineta lēmums vai grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā.

Terminu vārdnīca

Atvērtie jautājumi

• Angliskais nosaukums: „Country as Code” vai „State as Code”? Projekta kodnosaukums izlemts: Valsts PirmKods (VPK) / State Source Code; saīsinājumu CaC nelieto.
• Organizācijas slāņa nosaukums: „Architecture-as-Code” (VARAM termins) vai „Organisation-as-Code”?
• Fiziskās infrastruktūras slāņa nosaukums, lai nejauktu ar IT „Infrastructure as Code”.
• Datu līgumi: atsevišķs PPPA standarts vai ODCS pieņemšana? Demonstrācijā lieto ODCS v3.
• Strategy-as-Code shēma: sava vai esošs standarts?
• Tvērums sākumā: noteikumi, procesi un pakalpojumi vai uzreiz visa valsts kā organizācija?
• Modeļa īpašnieks: Valsts kanceleja vai cita iestāde; tiesību pamats datu saņemšanai no valsts iestādēm.
• Vienoti slāņu nosaukumi ar „Automatizēta valsts pārvalde”.
• Problēmas sadaļai pievienot avotus ar skaitļiem par visu valsti (piemēram, VARAM ziņojums par valsts IKT, Valsts kontroles revizijas).
• Koncepcijas zīmols un autorība: PPPA vai PPPA kopā ar partneriem.

Demonstrācijas

Strādājoši rīki, kas veidoti tikai no publiskiem datiem.

Avoti

• MK noteikumi Nr. 358 „Valsts kancelejas nolikums”
• MK rīkojums Nr. 808 „Par Pārresoru koordinācijas centra likvidāciju”
• VDZP — publisko datu demonstrācija · Valsts PirmKods · ProcessGit Valsts-Pirmkods
• NAP2027 (mk.gov.lv)
• Open Data Contract Standard